Dzejas rīts ar Kārli Vērdiņu

                Tikšanās ar Draugu

Pēc Amerikas kritērijiem , ja tu satiec kādu cilvēku vairākas reizes un sarunas rit patīkamā gaisotnē , tad tu saki- ”ak, mans draugs! ”. Tieši tā  gribās  teikt par dzejnieku, literatūrzinātnieku  Kārli Vērdiņu – viņš  mums Ņujorkas apkaimē dzīvojošajiem  2016. gadā ir kļuvis draugs .

Pavasarī , sarunā – dialogā ”Pasaulē sevi meklējot “, mums bija burvīga iespēja ar K. Vērdiņa palīdzību satuvināties ar mūsu kultūrmantojumu- Elles kēķi. Vasarā K. Vērdiņš bija lektors ”3 reiz 3” nomentē Katckiļos un kāda  kundze teica – o, viņš padziļināja atklātības robežu  sarunā par šejienes  un Latvijas latviešiem. Un te, novembrī,- Jonkeru un Nudžersijas skolas atkal aicina K. Vēdiņu uz tikšanos . Ak, vai nav par daudz, – vienā gadā trīs reizes tas pats autors!?  Atbilde ir vienozīmīga, –  nē, jo dzejnieks vienmēr  dalās ar savam   pārdomām  ”maksimāli godīgi un atbrīvoti”.

Šoreiz saruna bija par dzeju, konkrēti par viņa jauno dzejoļu krājumu ”Tētis”. Abu skolu vadības bija uzrakstījušas kopprojektu un tas guva atbalstu LR Ālietu ministrijā.                Pasākums noritēja Jonkeru baznīcas zālē- telpa bija  sadekorēta dzejiski rotaļīga un kafijas galds saklāts godam. Uz bērnu dzejas svētkiem bija ieradušies vairāki duči bērnu, bet kopā ar vecākiem un vēl arī  citi neatkarīgie pieaugušie. Pasākuma organizatori  šo situāciju risināja kardināli un pie durvim viesus sagaidīja uzraksts ” Ieeja tikai bērniem ”. Tiem, kuri sākotnēji neatbilda bērnu vecuma kategorijai, tika dota iespēja atcerēties bērnību un ieņemt savu vietu pie kāda no četriem galdiem “jaunākais bērns ”, ”vidējais bērns ”,” vecākais bērns ” un vienīgais bērns ”. Pie katra  galda risinājās debates par kopējās sociālas lomas  gimenē labumiem un mīnusiem , kā rezultātā publika bija vienojusies kopēja  bērnu skatījumā uz pasauli .

 

Par dzejoļu krājumu ”Tētis”  Latvijas pressē var lasīt : Tētis, – kroga varonis ar “alus zobiem”, tukšu solījumu bārstītājs, agresīvs autobraucējs…, kam  pretsvarā vajadzētu  būt mīļai un pareizai māmiņai. Taču Vērdiņa spēlē  – visi  stereotipi, groteski pārspīlēti, pārvēršas smieklos, tādējādi tiek pārvarēti un pat aizstāti ar aizkustinošu siltumu un savstarpēju uzticēšanos. Tā māca  bērnam mīlēt kritiski un kritizēt, nepārtraucot mīlēt.

k-verdins

Autors savu dzeju  lasa  dzeju it kā vienkārši , bet tajā pat laikā sava īpašajā sueģestējošā  veidā, kas vienlaicīgi gan pieaugušajam , gan bērniem ļauj uztvert ironijas un realitātes spēli . Dzejas  klausīšanai pa vidu, čertu galdu grupas , tika veikti arī eksperimentāli pētījumi, kuros beidzot  noskaidrojās: kā dzejolis uztverās labāk, klausoties no augšas vai no apakšas, klausoties no tāluma vai tuvuma, klausoties tumšā telpā vai gaišā, vai klausoties vienu pašu vai ar fonu un kāds izskatās uzzīmēts dzejolis.

liga

Tā mēs vienojāmies Vērdiņa asprātīgajā „laikmeta sāpē” – attiecībās starp dzīves apmulsušajiem vecākiem un viņu bērniem, kas ar savu klātbūtni mierina pieaugušos un dod viņiem iespēju būt labākiem:

“kad lielie saspiežas virtuvē

lai mazgātu netīro veļu

no kotletēm naglām un čiekuriem

es Saules pilsētu ceļu”

Laiks  kopā ar dzejnieku  K.Vērdiņu bija īpaša tuvojošos Ziemasvētku dāvana un, turpinot  autora pieteikto spēli, mēs savu dāvanu gribējām redzēt iepakotu un paši tad arī izmantojām iespēju un to iesaiņojām.

k-verdins1

Noslēgumā piebilde  par draudzību pēc Latvijas  kritērijiem ,- ja tev ir draugs,- tad tas ir pa īstam uz ilgu laiku. Mēs savam draugam vēlam radošu Jauno gadu un ceram uz jaunām tikšanām.

 

Līga Balode

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s